„Tas, kurš tiesā citus, ir liekulis,” apgalvoja pāvests pirmdienas rīta Svētajā Misē. Francisks atgādināja, ka vienīgais tiesnesis ir Dievs, bet tas, kuru tiesā citi, vienmēr var paļauties uz Jēzus aizstāvību un uz Svēto Garu.

Runājot par tiem, kuri vēlas tiesāt citus, pāvests teica, ka viņi uzurpē sev stāvokli, kas neietilpst viņu kompetencē. Pie tam, viņi ir sakautie, jo tie kļūs par žēlsirdības trūkuma upuriem. Tas notiek, ja viņi tiesā savu brāli.

Izlasījis šīsdienas Evaņģēlija lasījumu par skabargu un baļķi, Svētais tēvs norādīja, ka vārds „liekuļi”, ko Jēzus vairākkārt attiecina uz likuma zinātājiem, ir adresēts jebkuram, kurš tiesā brāli. Tie, kas to dara, dara tūlīt, nekavējoties, kamēr Dievs, lai tiesātu, ļauj paiet kādam noteiktam laikam.

„Tāpēc tas, kurš tiesā, kļūdās. Kļūdās gluži vienkārši tāpēc, ka ieņem vietu, kas viņam nepiederas. Taču viņš ne tikai kļūdās, bet ievieš arī sajukumu. Viņš ir tik pārņemts ar gribu tiesāt, tik ļoti, ļoti pārņemts, ka skabarga brāļa acī neļauj viņam gulēt. Bet es vēlos to skabargu izraut… Un tai pašā laikā viņš neievēro baļķi savā acī. Viņš jauc lietas, jo domā, ka baļķis ir tā skabarga. Viņš jauc realitāti. Tas, kurš tiesā, kļūst par sakauto, savu dzīvi viņš beidz slikti, jo ar tādu pašu mēru tiesās viņu. Tiesātājs, kurš kļūdās, piešķirot sev Dieva vietu, kurš ir augstprātīgs un šķiet sev pašpietiekams, iet pretim sakāvei. Un kā šī sakāve izpaudīsies? Izpaudīsies tā, ka viņš tiks tiesāts ar tādu pašu mēru, ar kādu tiesāja citus.”

Turpinot, pāvests vēlreiz atgādināja, ka vienīgais tiesnesis ir Dievs, taču dažiem – tiem, kuri atdarina Jēzus attieksmi, Viņš piešķir tiesāšanas varu šīszemes virsū. Pāvests atgādināja, ka Jēzus Tēva priekšā nekad nenosoda. Tieši pretēji, Viņš aizstāv! Viņš ir pirmais Mierinātājs. Vēlāk Viņš sūta otru Mierinātāju – Svēto Garu. Viņš ir aizstāvis. Tēva priekšā Viņš aizstāv no tiesāšanas. Un kas ir tiesātājs? Bībelē par tiesātāju sauc dēmonu, Sātanu. Jēzus tiesās – jā! Tas notiks pasaules beigās, taču šobrīd Viņš iestājas mūsu labā, Viņš mūs aizstāv…

„Galu galā,” teica Francisks, „tas, kurš tiesā, ir šīspasaules valdnieka atdarinātājs. Viņš vienmēr iet aiz cilvēkiem, lai tiesātu tos Tēva priekšā.” Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja lūgties, lai Kungs dod žēlastību atdarināt Jēzu – mūsu un citu cilvēku aizbildni, aizstāvi, advokātu. Un neatdarināt to otru, kurš beigās mūs var sakaut.

„Ja mēs vēlamies iet pa Jēzus ceļu, tad mums ir jābūt nevis par citu personu tiesnešiem, bet gan par aizstāvjiem Tēva priekšā. Ja es redzu, ka cits dara slikti, vai iešu viņu aizstāvēt? Nē! Taču paklusē un ej par viņu lūgties, un aizstāvi viņu Tēva priekšā, kā to dara Jēzus. Lūdzies par viņu, bet netiesā! Jo, ja to darīsi, arī tevi tiesās, kad nodarīsi kaut ko sliktu. Atcerēsimies to labi un mums tas nāks par labu ikdienas dzīvē, tad, kad rodas vēlēšanās tiesāt citus, aprunāt citus, kas arī ir tiesāšanas forma.”